Kleita – Roze Šopēns

Kleitas auduma apdruka tapusi no autores gleznotās rozes Rundāles pils dārzā.

Leģenda par rozi, kurai tika dots Šopēna vārds

Kad mūzika pārtop ziedā…

Ir mūzika, kas nekad nenoveco. Un ir ziedi, kuru skaistums šķiet radīts, lai šo mūziku turpinātu.

Polijā, zemē, kur reiz piedzima izcilais komponists Frideriks Šopēns, 1980. gadā rožu selekcionārs Staņislavs Žila (Stanisław Żyła) radīja neparastu rozi.

Tās lielie, cēlie ziedi sākumā iekrāsojās maigā krēmīgi dzeltenā tonī, bet, atveroties saules gaismā, kļuva gandrīz balti.

Šai rozei tika dots vārds ‘Chopin’ — par godu komponistam, kura mūzika spēj izteikt vissmalkākās cilvēka dvēseles izjūtas.

Selekcionārs, raugoties tikko uzplaukušajā rozē, saklausīja kaut ko vairāk par dabas klusumu.

Varbūt viņam šķita, ka ziedlapas atveras tikpat maigi kā Šopēna noktirnes pirmās notis. Ka krēmīgajā zieda gaismā mājo tas pats trauslais skaistums, kas komponista melodijās.

Un tā roze ieguva vārdu, kas tai ļāva kļūt par dzīvu veltījumu mūzikai.

Vēsturē ir vēl kāds aizkustinošs notikums.

Astoņdesmitajos gados ‘Chopin’ roze kļuva par daļu no starptautiskas labdarības akcijas „Une Rose pour Une Vie” — „Viena roze par vienu dzīvību”. No rožu pārdošanas iegūtie līdzekļi tika novirzīti bērnu leikēmijas ārstēšanai.

Tā roze, kurai bija dots izcila komponista vārds, kļuva ne tikai par skaistuma, bet arī par cerības un līdzcietības simbolu.

Un varbūt tieši tajā slēpjas tās īstā leģenda.

Šopēns pasaulei dāvāja mūziku, kas aizkustina sirdis. Bet viņa vārdā nosauktā roze palīdzēja dāvāt cerību dzīvībai.