Rožu stāsti Svitenes pilī
Vasara Svitenes muižā šogad atplauka īpaši krāšņi – 9. augustā tās greznajās zālēs tika atklāta mākslinieces Andas Sproģes gleznu un tērpu izstāde "Rozes". Neparasts skaistums, kas vienlaikus smaržo pēc pagātnes leģendām un šodienas radošā sparojuma, savijās vienotā stāstā par mīlestību pret zemi, kultūru un dabu.
Ideja par rožu iemūžināšanu mākslā dzima, kad Anda iepazina Rundāles pils franču dārza senās šķirnes – rožu kolekciju, ko reiz stādījis grāfs Ernests Johans Bīrons. Šis dārzs nav tikai Bauskas novada lepnums – tā ir vieta, kur Latvijas zeme satiekas ar Eiropas vēstures smalkumu, radot patiesi starptautiskas nozīmes kultūras dārgumu. Katrs rožu krūms te nes sevī stāstu – reizēm par vēsturisku personu, reizēm par veselu laikmetu, kas atdzīvojas zieda smaržā un tonī.
Anda Sproģe izvēlējās tās rozes, kas visvairāk uzrunāja viņas sirdi – starp tām ir gan aristokrātiski maigais Šopēns, gan spēcīgais Darvins, gan drosmīgais Kolumbs un citas šķirnes, kuras piesaista ar savu nosaukumu, raksturu un, protams, neatvairāmo skaistumu. Māksliniece ļāvās šo rožu burvībai un starptautiskā Svitenes gleznotāju simpozija laikā, kurā viņa piedalās jau 14 gadus, radīja gleznas, kas pašas kļuvušas kā ziedošs dārzs uz audekla.
Tomēr ar gleznām vien viss nebeidzās. Anda atvēra rožu stāstu arī caur modi – tapa tērpi un T-krekli ar rožu motīviem, lai šo krāšņumu varētu nēsāt līdzi ikdienā kā smalku atgādinājumu par mīlestību pret savu novadu un valsti. Tie ir kā gleznu turpinājums – māksla, kas pārvēršas dzīvē, kļūst par daļu no cilvēka stāsta.
Izstāde "Rozes" Svitenes pilī ir kā ceļojums – caur gleznām un tērpiem skatītājs var ieiet Rundāles franču dārza pasaulē, kur senlaicīgā elegance satiekas ar mūsdienu skatījumu. Un tas ir tikai sākums. Anda vēlas, lai šī izstāde kļūtu par ceļojošo vēstnesi, kas stāsta par Bauskas novada un Rundāles krāšņumu arī ārpus Latvijas robežām. Jo rožu valoda ir universāla – tā uzrunā ikvienu, neatkarīgi no valodas, kultūras vai dzīvesvietas.
Un, iespējams, tieši šajās gleznās un tērpos mēs ieraugām to, ko reiz jutis pats Bīrons, stādot savas rozes Rundālē – skaistums, kas pārdzīvo laikus un kļūst par leģendu.
